Valdis Cielava
“Kritika palīdz, ja parāda, ko tieši darīt citādi. Viss troksnis ap ziņojumu* satur vairākkārtējus mudinājumus: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Ir arī mudinājumi tiesnešiem nebūt bikliem, neatkarību nejaukt ar nolaidību, raisīties no bērnu autiņiem. Labi padomi!”
Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis
Kalvis Torgāns, Pāvels Gruziņš
Jurista Vārds, 2012.gada 5.jūnijs
Piekrītu raksta autoriem, ka tas ir tikai troksnis. Šobrīd tiesu darba kritika, kas no prominentu tiesu pārstāvju puses tiek uztverta kā noniecināšana, pa īstam nevienu neskar. Kritika tiek adresēta apstraktiem “tiesai” un “tiesnešiem”, lai gan ir labi zināms, ka tiesu vienmēr un visur spriež konkrēti tiesneši.
Diez vai ir pamats autoru apgalvojumam, ka tiesnešiem nepiedod to, ko dažkārt piedod citās profesijās. Kā vispār izpaušas tiesnešu atbildība? Es, piemēram, nezinu.
Toties zinu, kā izpaužas tiesnešu neatbildība.
Naftas produktu kompānija cēla Vidzemes apgabaltiesā prasību pret autotransporta uzņēmumu (pārvadātāju} par zaudējumu Ls 193 608,65 piedziņu.
Naftas produktu kompānija bija pārdevusi Igaunijas kompānijai dīzeļdegvielu, kuras pārvadājumus no akcīzes preču noliktavas Valmierā veica Pārvadātājs.
Nosūtot kravas, Naftas produktu kompānija izsniedza Pārvadātājam (autovadītājiem) Eiropas Kopienas administratīvus pavaddokumentus akcīzes preču pārvadāšanai nodokļu atlikšanas režīmā (AAD), kuros kā piegādes vieta bija norādīta akcīzes preču noliktava Nr. EE IK001150002 Vīlandē (saskaņā ar likumu akcīzes preču noliktava ir vieta, kur apstiprināts noliktavas turētājs uzglabā, ieved, saņem, nosūta vai veic citas darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto nodokļu maksāšanu).
Pēc kravu nosūtīšanas Naftas produktu kompānija saņēma Vīlandes akcīzes preču noliktavas paziņojumu, ka dīzeļdegviela noteiktajā laika posmā noliktavā nav saņemta, pārvadātāja automašīnas un autovadītāji nav tur bijuši.
Kravu nosūtītāja un pārvadātāja pārstāvji, ierodoties Vīlandē, konstatēja, ka naftas produkti ir izkrauti nevis akcīzes preču noliktavā, kur iepriekš autovadītāji bija veduši kravas, bet gan Vīlandes bijušās autobāzes teritorijā – par ko liecināja zemē nomestās kravu nosūtītāja plombes un žogā iespraustie AAD eksemplāri ar saņēmēja zīmoga nospiedumu.
Sakarā ar to, ka kravas saņēmējs – akcīzes nodokļa maksātājs bija pazudis, nodokļa parādu samaksāja AAD norādītais garants – Naftas produktu kompānija..
Saskaņā ar Autopārvadājuma likuma 26.panta ceturtajā daļā noteikto, pārvadātājam ir jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sakarā ar normatīvajos aktos paredzēto pārvadātāja pienākumu pildīšanu (nepildīšanu).
Neraugoties uz to, ka pārvadātājs bija līdzdarbojies nelikumīgā kravu izņemšanā no tranzīta procedūras, nodarot zaudējumus valstij un Naftas produktu kompānijai, Vidzemes apgabaltiesas tiesnesis Agris Bukavs nosprieda prasību noraidīt. Motivējot, ka pārvadātājam un tā darbiniekiem – autovadītājiem neesot pienākums kontrolēt un apzināt kravas nosūtītāja un saņēmēja savstarpējos līguma nosacījumus un nodokļu nomaksas jautājumus.
Kad par tiesneša A.Bukava nelikumīgo spriedumu prasītājs informēja Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju, tika saņemta atbilde, ka saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 11.panta trešo daļu nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumu par to, kā izskatīta konkrētā lieta. Spriedumu esot iespējams pārsūdzēt gan apelācijas, gan kasācijas instancēs, kur tas tiks izvērtēts.
Prasītāja apelācijas sūdzību Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta izskatīja šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Intars Bisters, tiesneši Valerijs Maksimovs un Arnis Dundurs.
Noskaidrojis, ka par lietas faktiskajiem apstākļiem strīda nav, sēdes priekšsēdētājs vairāku stundu garumā iztaujāja prasītāja pārstāvi par pārvadājumu normatīvo regulējumu akcīzes nodokļa atliktā maksājuma režīmā.
Taču prasība tika noraidīta. neatsaucoties ne uz vienu tiesību normu. Spriedumā vienīgi apgalvots, ka pārvadātāja rīcība, piegādājot kravu uz saņēmāja norādīto vietu, nav vērtējams kā pārkāpums pret kravas nosūtītāju, jo normatīvie akti, uz kuriem apelācijas sūdzībā atsaucas prasītājs, neuzliek nekādus pienākumus pārvadātājam preces nosūtītāja un saņēmēja savstarpējo saistību izpildes nodrošināšanas kontrolē, kā arī nodokļu kontroles jomā attiecībā uz preces nosūtītāja vai saņēmēja realizēto saimniecisko darbību. Citiem vārdiem, tranzīta procedūra – no AAD izrietošais pienākums nogādāt kravu piegādes vietā (akcīzes preču noliktavā) – uz pārvadātāju neattiecas, jo ir kravu nosūtītāja un saņēmēja savstarpējo attiecību jautājums!
Kā norādīts Civilprocesa likuma komentāros pie 190.panta par sprieduma likumīgumu un pamatotību – nav likumīgs tiesas spriedums, ar kuru izspriesta lieta, vispār neatsaucoties ne uz kādām materiālo tiesību normām. Neatsaukšanās uz materiālo tiesību normām parasti noved pie visas lietas nepareizas izspriešanas**
Šajā reizē pie visas lietas nepareizas izspriešanas noveda neatsaukšanās uz:
Autopārvadājuma likuma:
- 3.panta pirmās daļas normu, ka tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot kravas pārvadājumus ar autotransportu, reglamentē šis likums, Civillikums, citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijai;
- 8.panta ceturtās daļas normu, ka rakstveida līguma noslēgšanai pielīdzināma pasūtījuma pieņemšana, izrakstot noteikta parauga preču pavadzīmi, ko sagatavo nosūtītājs (9.panta otrā daļa);
- 26.panta ceturtās daļas normu, ka pārvadātājam ir jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sakarā ar pārvadājuma līgumā un normatīvajos aktos paredzēto pārvadātāja pienākumu pildīšanu (nepildīšanu).
Likuma “Par akcīzes nodokli”:
- 25.panta ceturtās daļas 1.punkta a} un b} apakšpunktu normu, ka noliktavas turētājam atļauts atlikto nodokļa maksāšanu piemērot akcīzes precēm, kuras no akcīzes preču noliktavas Latvijas Republikā pārvieto uz citu akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī;
- šajā gadījumā izmanto dokumentus, kas noteikti [Eiropas] Komisijas 1992.gada 11.septembra regulā [EEK] Nr.2719/92 par administratīvajiem pavaddokumentiem akcīzes precēm, transportējot tās akcīzes nodokļu atlikšanas režīmā;
- 34.panta otrās daļas normu, ka, ja, pārvietojot akcīzes preces no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti, izdarīts pārkāpums, kas attiecas uz nodokļa maksāšanu, nodokli samaksā persona, kura pārvieto akcīzes preces;
Civillikuma:
- 1645.panta normu par zaudējumu atlīdzības pienākumu rupjas neuzmanības gadījumā.
Ministru kabineta noteikumu Nr.215 “Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”:
- 6.punkta normu, ka visu pavaddokumentā ietverto informāciju aizpilda saskaņā ar regulas [EEK] Nr.2719/92 par administratīvajiem pavaddokumentiem norādījumiem;
- 54.punkta normu, ka akcīzes preču noliktavas turētājs – akcīzes preču nosūtītājs var izmainīt pavaddokumenta saturu, lai norādītu citu akcīzes preču noliktavas turētāju vai citu piegādes vietu, bet par izmaiņām nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informēt Valsts ieņēmumu dienestu un informāciju norāda pavaddokumenta B ailē.
EEK regulas Nr. 2719/92 par administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm, transportējot tās akcīzes nodokļa atlikšanas režīmā 1.Pielikuma noteikumu:
- 7.a ailē norādāma piegādes vieta, 9.ailē – pārvadātājs, 10.ailē – garantija.
Augstāk minētais ir apkopots Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerālsekretariāta Tranzīta rokasgrāmatā (2009.), paskaidrojot, ka:
- parāds, kura iekasēšana bija atlikta, ir jāpiedzen, ja tas radies nelikumīgas preču izņemšanas vai pienākumu neizpildes dēļ (5.lpp);
- parāds nerodas, attiecīgajai personai pierādot, ka saistības nav izpildītas nepārvaramas varas dēļ (7.lpp.);
- situācija, kad notiek nelikumīga preču izņemšana no tranzīta procedūras/muitas uzraudzības, konkrēti ir šāda: preču pārvadātājs preces uzrāda tieši saņēmējam (8.lpp.);
- šāda situācija rodas pēc tam, kad preces ir nodotas tranzīta procedūrā, un pirms vēl procedūra ir pabeigta (10.lpp.);
- izņēmumus attiecībā uz neizpildi var pieļaut tikai gadījumos, ja tās nolūks nekādā ziņā nav bijis nelikumīgi izņemt preces no tranzīta procedūras, vai tā nav saistīta ar acīmredzamu nolaidību, ko pieļāvusi attiecīgā persona; acīmredzama nolaidība ir tad, ja ņemot vērā attiecīgās personas profesionālo pieredzi un izpildāmā pienākuma būtību, izpildāmos nosacījumus un citas saistības, tā nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu neizpildi (13.lpp.);
- nedrīkst aizmirst, ka ne vien principālam, bet arī citām personām var būt pienākumi, kas izriet no procedūras izmantošanas; galvenokārt tas attiecas uz pārvadātāju un preču saņēmēju, kuriem ir jāizpilda no tranzīta procedūras izrietoši pienākumi; tie, protams, var kļūt par parādniekiem arī citu iemeslu dēļ, piemēram, kļūstot par līdzdalībniekiem nelikumīgā preču izņemšanā no procedūras vai iegūstot rīcībā nelikumīgi izņemtās preces (17.lpp.)
Ja abu tiesu instanču nospriestais stātos spēkā, veidojot judikatūru, akcīzes preču pārvietošana akcīzes nodokļa atliktā maksājuma režīmā praktiski būtu neiespējama.
Var iebilst, ka jāpagaida, ko lems Augstākās tiesas Senāts, izskatot lietu kasācijas kārtībā. Taču, pirmkārt, nav zināms, kad tas notiks un vai vispār notiks (rīcības sēdē var nolemt kasācijas sūdzību neskatīt); otrkārt, tas nepadara par neesošām divu instanču tiesnešu sadarītās nelikumības; treškārt, taisot klaji nelikumīgus spriedumus, tiesneši taču uz kaut ko ir cerējuši.
_______________
*Ārlietu ministrijas informatīvais ziņojums “Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) izskatītajām lietām, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir bijušas nacionālo tiesu darbības nepilnības;
**trešais papildinātais izdevums autoru kolektīva prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga 2006., 269.lpp;
